• Žurnāls “Reinkarnacioloģija”

Воспоминания прошлых жизней

Atmiņas par iepriekšējām dzīvēm

Remembrances of Lives Past

 

Pīters Bostoks (Peter Bostock) un viņa sieva Džo-Anna (Jo-Anne) no Vinipegas, Manitobas štatā (Kanāda). Viņš uzskata, ka viņi mīlēja viens otru iepriekšējās dzīvēs, strādājot īpašumā 19. g. s. 80. gados Dārbišīrā, Anglijā.

 

Doktors Pols Debels (Paul DeBell) uzskata, ka vienā no savām iepriekšējām dzīvēm viņš bija alu cilvēks. Sirmais, Kornela Universitātē apmācītais psihiatrs ir maigs, nopietns, un viņa izskats kopā ar psihiatra biroja tipisko interjeru – ādas dīvānu, kafijas galdiņu ar granīta virsmu – padara šo izteikumu īpaši nejēdzīgu.

Tajā agrākajā iemiesojumā "es gāju uz priekšu, gāju, gāju, un mani apēda," saka Doktors Debels, kuram ir privātprakse Augšīstsaidā (Upper East Side), kur viņš specializējas tādu cilvēku hipnotizēšanā, kuri cer atgūt iepriekšējo dzīvju atmiņas^[1]. Doktoram Debelam patīk pārdomāt, kā iepriekšējās dzīves var mainīt cilvēka pašsajūtu. Viņš, piemēram, ir vairāk nekā psihiatrs 21. gadsimta Manhetenā; viņš uzskata, ka ir mūžīga dvēsele, kas apdzīvojusi arī tibetiešu mūka ķermeni un apzinīgu vācieti, kurš atteicās nodot savus ebreju kaimiņus holokaustā.

 

Sk. arī Gadījums ar zēnu, kurš pārdzīvoja holokaustu.[2]

 

Viņš saka, ka ticība reinkarnācijai "ļauj jums izjust vēsturi kā jūsējo. Tas sniedz atšķirīgu sajūtu par to, ko nozīmē būt cilvēkam.”

Pīters Bostoks, pensionēts valodu pasniedzējs no Vinipegas, Manitobas štatā (Kanāda), stāsta, ka 1880. gadu sākumā viņš pārvaldījis lielu īpašumu, – iespējams, Čatsvortā (Chatsworth) – Dārbišīrā, Anglijā.

Par dzīves pavērsienu, kas liktu nosarkt Džeinai Ostinai (Jane Austen), viņš domā, ka ir iemīlējies savas pašreizējās sievas Džo-Annas dvēselē, kura toreiz bija iemiesojusies par pavāri muižas virtuvē. Precējies ar kādu citu, Bostoka kungs nevarēja rīkoties saskaņā ar savām jūtām.

Viņš saka, ka starp viņu un sievu pastāv tāda "pievilcība un atpazīstamība, kāda dvēselei rodas, satiekot pazīstamo". Šādā garā pāris pagājušajā mēnesī devās uz Reinbeku (Rhinebeck) Ņujorkas štatā, kur viņi un vairāk nekā 200 citi maksāja katrs 355 USD, lai apmeklētu semināru nedēļas nogales, ko vadīja viens no Amerikas izcilākajiem prozelītiem par reinkarnācijas tēmu, doktors Braiens Veiss (Brian Weiss).

 

Doktors Braiens Veiss vada grupveida hipnoterapijas sesiju, sanāksmju centrā Sidnejā, Austrālijā.

 

Otrajā, tveicīgajā semināra dienā doktors Veiss, 65 gadus vecs Floridas iedzīvotājs ar vanagam līdzīgu seju un mierīgām zilām acīm, bija tērpies zilganzaļas nokrāsas polo kreklā. Viņš paziņoja pārtraukumu mācībās un veselīgu pusdienu laikā pārdomāja, ka Rietumos ir pieaugusi interese par reinkarnāciju. Tāpat kā doktors Debels, viņš ir psihiatrs ar Efeju Līgas (Ivy League) (astoņu ASV ziemeļaustrumu universitāšu grupa – tulk. piez.) ciltsrakstiem (Kolumbijas Universitāte un Jēlas Medicīnas skola).

 

Sk. arī Intervija ar Braianu Veisu par dziedināšanu caur ceļojumiem uz iepriekšējām dzīvēm.[3]

 

Doktors Veiss saņēma nosodījumu no medicīnas aprindu puses 1988. gadā pēc tam, kad viņš publicēja grāmatu “Daudz dzīvju, daudz meistaru (Many Lives, Many Masters)”. Tajā viņš sīki apraksta savu darbu ar pacientu, kuru dēvē par Katrīnu un kura hipnozē, kā teikts grāmatā, atminējās vairākas iepriekšējās dzīves, atbrīvojoties no viņu no paralizējošām fobijām. Grāmata ir pārdota vairāk nekā miljons eksemplāros.

Tagad doktors Veiss saka: “Ārsti man sūta e-pastus. Viņi vairs nav tik noraizējušies par savu reputāciju un karjeru. Par to varam runāt atklāti. Un tie nav tikai psihiatri, bet arī ķirurgi un aparatūras meistari.”

Saskaņā ar datiem, ko pagājušajā gadā (2009) publicēja Pew forums par reliģiju un sabiedrisko dzīvi, ceturtā daļa amerikāņu tagad tic reinkarnācijai. (Sievietes biežāk tic nekā vīrieši; demokrāti biežāk nekā republikāņi.) Džūlija Robertsa (Julia Roberts) nesen žurnālam Elle sacīja, ka, lai gan bija audzināta par kristieti, viņa ir kļuvusi par "lielu hinduisti". Robertsas kundze uzskata, ka savā iepriekšējā dzīvē viņa bija "zemnieku revolucionāre", un teica, ka tad, kad viņas meita sēž noteiktā veidā, viņa zina, ka "tur ir kāds, kuru man nebija izdevīgi zināt... Tas ir pagodinājums man turpināt “ganīties” tur."

Maijā (2010) Kannu festivālā augstāko balvu ieguva taizemiešu filma par reinkarnāciju “Tēvocis Bunmī, kas var atcerēties savas iepriekšējās dzīves (Uncle Boonmee Who Can Recall His Past Lives)”. Tajā vecs vīrs uz nāves gultas redz mirušos tikpat spilgti kā dzīvos, un viņa iepriekšējā dzīve kā vērsim ir tikpat skaidra kā viņa tagadējā.

Reliģiskā ziņā cilvēka dzīves attēlojums – piedzimšana, dzīve, nāve un atdzimšana – Rietumos tūkstošiem gadu ir bijis samērā vienkāršs. Tu piedzimi. Tu dzīvoji. Tu nomiri. Pēc sprieduma tu nonāc debesīs (vai ellē) uz mūžu mūžiem. Mūžība bija beigas: apelācijas nebija atļautas.

 

Pīters un Džo-Anna Bostoki prērijā netālu no Vinipegas; viņi uzskata, ka viņiem ir saistība no iepriekšējām dzīvēm.

Taču gandrīz miljards hinduistu un pusmiljards budistu – nemaz nerunājot par senajiem grieķiem, zināmiem ebrejiem un nedaudziem kristiešiem – tūkstošiem gadu ir ticējuši kaut kam pavisam citam. Viņu uzskats, kā saka teologi, ir ciklisks. Tu esi piedzimis. Tu dzīvo. Tu nomirsti. Un tā kā neviens nav ideāls, tava dvēsele piedzimst no jauna – nevis citā vietā vai sfērā un ne kādā metafiziskā nozīmē, bet gan šeit, uz zemes.

Gadadhara Pandits Dasa (Gadadhara Pandit Dasa), Kolumbijas Universitātes pirmais hinduistu kapelāns, to nosauca par “atkārtojumu”, kā pārbaudījumu, kas jums jāpārņem. Pēc nenoteikta skaita mēģinājumu mūžīgā dvēsele beidzot sasniedz pilnību. Tikai tad, ko hinduisti sauc par mokšu (moksha) (jeb atbrīvošanu), dvēsele dodas dzīvot kopā ar Dievu.

 

Sk. arī Kas notiek pēc mūsu pēdējās reinkarnācijas.[4]

 

GARĪGI domājošiem amerikāņiem ir bijusi “mīlas dēka” ar Austrumu reliģiju vismaz kopš Bītlu (The Beatles) ceļojuma uz Indiju 1968. gadā, taču vairāk nekā vienu paaudzi reinkarnācija palika kā nomaļš vai pat apkaunojošs uzskats.

"Es atceros, ka pirms 30 gadiem, ja cilvēks gribēja uzzināt par reinkarnāciju, viņš iegāja grāmatnīcā un devās uz pašu tālāko stūri, uz sadaļu "Okultisms," stāstīja Dženeta Kaningema (Janet Cunningham), Starptautiskās Regresijas terapijas padomes, profesionālo standartu grupas iepriekšējās dzīves terapeitiem un pētniekiem prezidente. "Tā šķita pārdomāta taktika." Tagad Austrumi ir mūsu pagalmos, pieejami internetā un katrā jogas studijā.

Tajā pašā laikā Rietumu reliģija nespēj apmierināt arvien lielāku cilvēku skaitu, īpaši jauniešus. Koledžas studenti, ar kuriem sastopas Dasas kungs, pārsvarā audzināti kā kristieši vai ebreji, "nav atmetuši garīguma vai reliģijas ideju", viņš teica. "Viņi ir noguruši no dogmām, ar kurām uzauga." Saskaņā ar 2008. gada Amerikas reliģiskās identifikācijas aptaujas datiem 15 procenti amerikāņu neizsaka nekādu piederību nevienai reliģiskai tradīcijai, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 1990. gadā.

Stīvens Protero (Stephen Prothero), Bostonas Universitātes reliģijas zinātņu profesors un grāmatas “Dievs nav viens: astoņas konkurējošās reliģijas, kas pārvalda pasauli (God Is Not One: The Eight Rival Religions That Run the World)” autors ir veicis pētījumu par Rietumu interesi par Austrumu reliģisko praksi un liek domāt, ka mūsu aizraušanās ar reinkarnāciju ir saistīta ar amerikāņu relatīvo labklājību. Mūsdienu amerikāņi savā optimismā un materiālajos panākumos reinkarnāciju redz kā iespēju atlikt mūžību uz citu dienu, viņš skaidroja e-pastā. "Reinkarnācija nozīmē, ka jums nekad nav jāsaka, ka esat miris," viņš rakstīja.

Doktors Pols Debels, psihiatrs, kurš uzskata, ka viņš bija alu cilvēks

Mūsdienās populārie reinkarnācijas ticības izplatītāji nav mūki vai teologi, bet terapeiti – starpnieki starp zinātni un reliģiju, kas apliecina iracionālo ticību.

Doktors Veiss uzsver, ka viņš ir ārsts, kurš negaidīja, ka sastapsies ar iepriekšējām dzīvēm parastā terapeitiskā vidē. (Viņa mīļākais apzīmējums, viņš saka, nav “guru”, bet gan “profesors”.) Hipnozes laikā Katrīnai, viņa pacientei no grāmatas, bija atmiņas par laikiem un vietām, un viņa izteicās tik neparasti un vēsturiski precīzi, ka nekad to nebūtu varējusi izdomāt. (Vienā dzīvē viņa ir ēģiptiešu kalpone, kas ir atbildīga par līķu balzamēšanu. "Es redzu acis," viņa hipnozē sacīja doktoram Veisam. "Es redzu sievieti, dievieti, ar sava veida galvassegu ar... Ozīrisu… Sirus... kaut kas līdzīgs.”)

Hipnotiskās regresijas kritiķi noraida šādas vīzijas kā zinātniski apšaubāmas. "Prāts būtībā aizpilda tukšās vietas," saka doktors Džims Takers (Jim Tucker), bērnu psihiatrs no Virdžīnijas Universitātes, kurš pēta iepriekšējo dzīvju gadījumus. "Kā šīs vīzijas atšķiras no sapņu materiāla –  tas ir diezgan aktuāls jautājums." Tomēr doktora Veisa elites akreditācijas un viņa sākotnējais skepticisms paver durvis ticībai cilvēkiem, kuri citādi varētu palikt malā.

 

Sk. arī Bērnu iepriekšējās dzīves pēta doktors Džims Takers.[5]

 

"Es neesmu liels New Age cilvēks," teica 47 gadus veca sieviete no Hārlemas, kura apmeklēja doktoru Debelu, lai tiktu galā ar bēdām pēc mātes nāves. "Es biju ļoti, ļoti dusmīga par to, kā nomira mana māte. Tas ir gandrīz tā, it kā es to uztvertu personīgi. Kā šī briesmīgā lieta varēja notikt ar manu ģimeni? Esmu bijusi tik labs cilvēks. ” (Viņa atteicās publicēt savu vārdu.) Pēc divām tradicionālās sarunu terapijas sesijām doktors Debels viņu hipnotizēja un, pēc viņas domām, lika viņai atklāt iepriekšējo dzīvju attēlus. Vienā viņa bija itāļu tirgotājs, vīrietis, kurš pārdeva tekstilizstrādājumus gar Amalfi piekrasti; otrā viņa bija zāļu sieva Āfrikā; trešajā viņa bija atbrīvota verdzene Ņūorleānā, kas dziedināja slimos un kalpoja tiem, kam tas bija vajadzīga. Šī dziļā niršana "bija milzīgs palīgs," viņa teica. Tas viņai sniedza plašāku skatījumu uz savu dzīvi un mātes nāvi: “Es jutos mierīgāka. Atnāca mana māte, viņa manā labā daudz izdarīja un devās tālāk.”

Post-freidisma pasaulē pagātnes dzīvju terapijai ir savas priekšrocības. Pirmkārt, tas ir ātri. Regresijas sesija parasti ilgst dažas stundas un maksā vairāk nekā 100 USD stundā. Hipnozes laikā pacients seko vadītai vizualizācijai. Savā seminārā Reinbekā doktors Veiss ievadīja vairāk nekā 200 cilvēkus meditatīvā stāvoklī un pēc tam mudināja viņus iedomāties, ka viņi iziet cauri kādām no piecām durvīm. Vienām bija gada skaitlis 1850, citām 1700, vēl citām 1500 un tā tālāk. (Viss, ko varēja iztēloties reportieri, bija Vermēra gleznas – zemnieki mājīgās virtuvēs un buržuāzija, kas muzicē.) "Jebkurš labs terapeits var izmantot šīs metodes, un jūs varat tās apgūt nedēļas laikā," teica doktors Veiss.

Ja klasiskajā psihoanalīzē pacientiem agrāk bija jāapmeklē ārsti vairākas reizes nedēļā, lai runātu par vecākiem, bērnības traumām un sapņiem, iepriekšējās dzīves terapeiti sola, ka varēs piekļūt atmiņām, no kurām izriet nepatikšanas, tikai vienā sesijā. Doktors Veiss teica, ka katarse un dziedināšana ir gandrīz tūlītēji rezultāti. "Jums nav vajadzīga sešu mēnešu uzticēšanās," viņš paskaidroja. "Šī ir ātrā forma."

 

Sk. arī Reinkarnacionā terapija: izdziedināšanu ar atmiņām ir pierādījuši zinātnieki.[6]

 

Kolumbijas hinduistu kapelāns Gadadhara Pandits Dasa saka, ka reinkarnācija ir "atkārtota darbība".

 

Iepriekšējo dzīvju terapeitu vidū notiek diskusijas par to, vai ir iespējams atrisināt emocionālas problēmas, "mainot" pagātnes dzīves atmiņu. Piemēram, iemācīties peldēt, nevis noslīkt, vai dot nogalinošu triecienu slepkavam. Doktors Veiss saka, ka viņš iebilst pret šādu manipulāciju ar atmiņu. "Es vēlos, lai atmiņa iznāktu ārā nerediģēta, nemainīga," viņš saka. Turklāt terapeiti ir sākuši paplašināt savu “atmiņas” definīciju, atstājot malā jautājumu par to, vai hipnozes laikā atklātā aina ir “īsta” vai ne.

"Esmu veikusi vairākus tūkstošus individuālu pagātnes dzīves regresiju," saka Kaningemas kundze no Starptautiskās Regresijas terapijas padomes. "Un es arī teikšu, ka es nezinu, no kurienes rodas šīs atmiņas. Tātad, kad mēs sakām “reinkarnācija”, tā var būt mūsu vienīgā dvēsele, kas reinkarnējas atkal un atkal, un atkal. Tas var būt dvēseles enerģijas aspekts. Tas var būt kolektīvais bezapzinātais. Es domāju, ka daži cilvēki varētu iedziļināties fantāzijā. Tā var būt prāta alegorija vai metafora.” Neatkarīgi no tā, kādas ir šīs vīzijas, Kaningemas kundze saka, ka to atklāšana var būt terapeitiska.

Uz likumīgas zinātnes robežas daži pētnieki turpina pētīt apziņu un tās pastāvēšanu ārpus ķermeņa. Lai gan doktoram Takeram, kurš vada Virdžīnijas Universitātes Bērnu un ģimenes psihiatrijas klīniku, ir maz labu vārdu par regresijas terapiju vai tās praktiķiem, viņu joprojām vada apņēmība zinātniski pētīt to, ko var saukt tikai par reinkarnāciju.

Viņš turpina sava mentora doktora Jana Stīvensona (Ian Stevenson) novatoriskos pētījumus, kurš, sākot ar 60. gadiem, savāca vairāk nekā 2000 gadījumus par bērniem vecumā no 2 līdz 7 gadiem, kuri, šķiet, spilgti atcerējās iepriekšējās dzīves bez hipnozes palīdzības.

Doktors Stīvensons lielāko daļu savu pētījumu veica Āzijā, kur ticība reinkarnācijai ir izplatīta. Tur viņš atrada bērnu, kurš dzimis ar deformētu roku un kurš atcerējās, ka viņam iepriekšējā dzīvē bija nocirsti pirksti (doktors Stīvensons devās uz ciematu, kuru bērns atcerējās un pārliecinājās, ka šāds incidents ir noticis), un Birmas bērnus, kuri teica, ka viņi agrāk bija japāņu karavīri, kas tika nogalināti Otrajā pasaules karā un deva priekšroku suši, nevis savai vietējai virtuvei.

 

Sk. arī Reinkarnācijas gadījums Turcijā no doktora Stīvensona.[7]

 

Doktores Takers pēta amerikāņu bērnus un kādā gadījumā atrada jaunu zēnu, kurš apmēram 18 mēnešu vecumā sāka teikt, ka ir viņa paša (mirušais) vectēvs. "Viņš galu galā pastāstīja detaļas par sava vectēva dzīvi, par ko viņa vecāki bija pārliecināti, ka viņš to nebūtu varējis iemācīties ar parastajiem līdzekļiem," doktors Takers rakstīja žurnālā Explore, kas sevi dēvē par zinātnes un dziedniecības žurnālu, "piemēram, faktu, ka viņa vectēva māsa tika noslepkavota un ka vecmāmiņa viņa mūža beigās bija izmantojusi virtuves kombainu, lai vectēvam katru dienu pagatavotu piena kokteiļus.”

Doktors Takers neteiks, ka tamlīdzīgi gadījumi ir reinkarnācijas pierādījums, taču viņam patīk saglabāt atvērtu prātu.

"Var būt ir kaut kas, kas izdzīvo pēc smadzeņu nāves un ķermeņa nāves, kas ir kaut kādā veidā saistīts ar jaunu bērnu," viņš teica. “Esmu pārliecinājies, ka pasaulē ir kas vairāk par fizisko Visumu. Ir prāta daļa, kas ir sevis pašas būtība.”

 

Autors: Liza Millere (Lisa Miller)

Avots: https://www.nytimes.com/2010/08/29/fashion/29PastLives.html

2010.08.27.

 

Liza Millere, Newsweek reliģijas tēmas redaktore, viņa ir grāmatas “Debesis: Mūsu ilgstoša aizraušanās ar pēcnāves dzīvi (Heaven: Our Enduring Fascination With the Afterlife)” autore.

 

Krievu valodā tulkojusi Irina Martinova speciāli žurnālam “Reinkarnacioloģija”.

 

P.S. Jūs ticat reinkarnācijai?

 

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 19.05.2019.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/vospominaniya-proshlyh-zhiznej/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4033-kapec-nepieciesams-atjaunot-ieprieksejo-dzivju-atminu (Tulk. piez.)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4204-holokausta-pagatnes-dzives-stasts-ar-fobijam-religijas-mainu-un-dveseles-planu-reinkarnacijas-gadijums-koncentracijas-nometnes-ebreju-upuris-teuvo-koivisto (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4175-regresija-ieprieksejas-dzives-no-mistiskiem-pardzivojumiem-lidz-neizskaidrojamam-izdziedinasanam (Tulk. piezīme)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1288-tatjana-beglaka-kas-notiek-pec-musu-pedejas-inkarnacijas (Tulk. piezīme)

^[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4143-reinkarnacijas-pieradijumi-berni-stasta-par-ieprieksejam-dzivem (Tulk. piezīme)

^[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3964-julija-ivailovska-reinkarnaciona-terapija-izdziedinasanu-ar-atminam-ir-pieradijusi-zinatnieki (Tulk. piezīme)

^[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4202-pagatnes-dzives-milas-stasts-ar-garigu-butni-un-pagatnes-dzives-fobiju-reinkarnacijas-gadijums-turcija-sehide-suzulmusa-sevrija-bairija (Tulk. piezīme)

• Žurnāls “Reinkarnacioloģija”

9 способов создать глубокую духовную связь с вашим романтическим партнером

9 veidi, kā izveidot dziļu garīgu partnerību ar savu mīļoto

9 Ways to Create a Deep Spiritual Partnership With Your Loved One

 

 

 

Kad jūs abi satikāties, vilinošais karstums un magnētiskā saikne starp jums bija intensīva un maģiska.

 

Dzīve šķita gaiša, uzmundrinoša un paradīzei līdzīga. Likās, ka pasaulē nepastāv nekas un neviens cits, izņemot jūs un jūsu partneri.

Pārtinam uz priekšu piecus, desmit, divdesmit vai vairāk gadus. Jūs abi jūtaties noguruši un apgrūtināti ar saviem pienākumiem. Iespējams, jums ir bērni, jūs esat aizņemti darbā, jums ir saspringti grafiki vai citas problēmas, ar kurām jātiek galā.

Jūs nezināt, kāpēc… bet šķiet, ka kaut kā pietrūkst. Dzirksts jūsu attiecībās ir mazinājusies. Varbūt jūs pat cenšaties atrast saiknes sajūtu ar savu partneri un domājat: “Kas nogāja greizi”?

Dzīve agrāk vai vēlāk mūs atgriež realitātē. Tā kā rodas prasības, stress, saistības un pienākumi, var būt grūti uzturēt dziļas garīgās partnerattiecības ar citiem, mums nozīmīgajiem cilvēkiem.

 

Kas ir garīgā partnerība?

Garīgā partnerība būtībā ir dziļa radniecība, ko savā starpā jūt divi cilvēki. Šī dziļā tuvība pārsniedz personības virspusējās iezīmes – patīk, nepatīk, vai kopīgas intereses. Tā vietā garīgās partnerības mērķis ir dalīties tajās pašās pamatvērtībās, uzskatos, dzīves mērķos un sapņos kā otram cilvēkam. Divi cilvēki, kuru starpā ir garīga partnerība, tiksies viens ar otru vienā vibrāciju viļņa frekvencē un varēs dalīties savā starpā visā.

 

Sk. arī Vai attiecības var izdzīvot, ja viens no partneriem nav garīgs?[1]

 

Garīgi saistītiem pāriem bieži ir kopīgas šādas iezīmes:

• Atklātība
• Empātiska ieklausīšanās
• Abpusēja cieņa
• Pateicība vienam par otru
• Autentiska mijiedarbība
• Atklāta komunikācija
• Saturīgas sarunas
• Intīms sekss
• Autonomija
• Beznosacījuma mīlestība

 

Garīgā partnerība ir kas vairāk nekā tikai spēlēt lomas “sieva/vīrs”, “draudzene/draugs”, “sieva/sieva” un tā tālāk. Drīzāk garīgā partnerība attiecībās ir tikšanās intīmā un Dvēselei nepieredzētā līmenī.

 

Mīlestības cikliskais raksturs

Nevienas attiecības nekad nepaliek nemainīgas, jo dzīves būtība ir pastāvīgi ik mirkli mainīties.

Vienu brīdi jūs būsiet kaismīgi saderinājušies viens ar otru, bet nākamajā abi būsiet attālinājušies.

Ir svarīgi iegaumēt, ka ir pilnīgi normāli piedzīvot šādas svārstības jūsu attiecībās. Patiesībā jūs pat varētu pamanīt, ka jūsu saikne ar partneri ir cikliska, kas nozīmē, ka tā seko riņķveida pārmaiņu modelim.

Piemēram, vienā laika posmā jūs varat dalīties daudzās dziļās sarunās, kam sekos klusa dalīšanās vienam otra klātbūtnē, kam savukārt sekos izolēta attāluma sajūta. Un šis cikls var atkārtot vairākas reizes.

To pašu var teikt par seksu. Jūs varētu iziet cauri intensīvas aizraušanās periodam, kam sekos rotaļīga izpēte, kas pēc tam pāries parastā dzimumaktā.

Ir veselīgi piedzīvot šīs svārstības. Faktiski šo ciklisko pārmaiņu nepiedzīvošana patiešām būtu ļoti satraucoša. Tas nozīmētu, ka viens vai abi jūs turaties pie pagātnes un liekat attiecībām būt noteiktām.

No otras puses, izaugsmes un pārmaiņu trūkums nozīmētu attiecību stagnāciju. Stagnācija var notikt daudzu iemeslu dēļ, taču visizplatītākie cēloņi ir aizvainojums, ļaunprātīga izmantošana vai pašreizējo attiecību “pāraugšana”.

 

9 veidi, kā izveidot dziļu garīgu partnerību ar savu mīļoto

Garīgas partnerattiecības ar savu mīļoto cilvēku nenozīmē, ka viņš tic tam, kam ticat jūs, vai viņam patīk tas, kas patīk jums. Garīgas partnerības izveide nav vērsta arī uz to, lai otrs cilvēks kļūtu “garīgāks”. Abas šīs pieejas ir nenobriedušas un kaitē jūsu attiecībām.

Tā vietā garīgas partnerības veidošana nozīmē dvēseles kontakta padziļināšanu starp jums abiem. Garīgas partnerības mērķis ir kļūt ievainojamam, iesaistītam, uzmanīgam, atvērtam un uztverīgam attiecībā pret otru cilvēku.

Šeit ir daži ieteikumi:

 

1. Piešķiriet lielāku nozīmi acu kontaktam

Viena no skumjākajām lietām, ko es bieži redzu, ir pāri, kas vairs nenodrošina savā starpā acu kontaktu. Šie pāri kontaktē savā starpā, bieži vien izvēršot veselas sarunas, un neskatās viens uz otru.

Acu kontakts ir ārkārtīgi intīms. Kad jūs veidojat ar savu partneri acu kontaktu, jūs būtībā parādāt viņam, ka esat ieinteresēts un dziļi iesaistīts tajā, ko viņš saka. Acu kontakts ir ne tikai cieņas zīme, tas ir labākais veids, kā kontaktēt ar otra cilvēka Dvēseli. Vai esat kādreiz dzirdējuši par "dvēseles skatienu"? Dvēseles skatiena pamatā ir pieņēmums, ka jūs varat peldēties otra cilvēka Dvēseles ūdeņos, skatoties viņam acīs.

 

Sk. arī Zinātnieki uzskata, ka acis – dvēseles atspulgs.[2]

 

 

2. Katru dienu atvēliet “mums laiku”

Dažreiz dzīve ir pārāk aizņemta, lai pietiktu enerģijas attiecību uzturēšanai. Viena no vienkāršākajām lietām, ko varat darīt, ir katru dienu no sava aizņemtā grafika atlicināt laiku, lai tikai pabūtu kopā ar savu partneri. Pat sēdēšana vienam otra rokās uz dīvāna, skatoties filmu, ir labs veids, kā sākt padziļināt savas garīgās partnerattiecības.

 

3. Izpētiet, kādas garīgās mācības jums māca jūsu partneris

Pat ja tas netiek darīts apzināti, jūsu partnera uzvedība, vārdi un domas var jums daudz iemācīt. Garīgās partnerattiecības nozīmē mācīšanos garīgi attīstīties jūsu saiknē. Ko jums māca mīļotais cilvēks? Turiet prātā, ka mūsu partneri bieži redz mūsu "aklās zonas" un tādējādi var daudz atklāt par mums, pat netīši.

 

4. Vairāk pieskārienu

Fizisks pieskāriens ir ārkārtīgi svarīgs garīgās partnerības veidošanas elements. Smalkā enerģija, kas tiek apmainīta ar pieskārienu, ir ļoti sasaistoša, jo tā palīdz radīt dziļāku radniecību ar partneri. Fizisks pieskāriens ir mierinošs, rada komfortu un bieži vien var izteikt daudz vairāk nekā vārdi.

 

5. Risiniet saturīgas sarunas

Kas ir jūsu sirdī? Kas jums tik daudz nozīmē, ka vēlaties dalīties ar kādu? Kādas epifānijas jums ir bijušas? Sāciet sarunu ar savu mīļoto. Man patīk jēgpilnas sarunas ar Mateo mūsu rīta pastaigu laikā. Dalieties visā, kas jums ienāk prātā, un atrodiet regulāru vietu un laiku, kur to darīt.

 

6. Atrodiet, par ko kopā pasmieties

Smiekli atver sirdi un nekavējoties padziļina jūsu garīgo partnerību. Uzziniet, kā viegli pasmieties par sevi, savu partneri un vienam par otru. Pat vienkārši kopā skatoties smieklīgus videoklipus, var padziļināt jūsu attiecības.

 

7. Atklāti paziņojiet par savām izjūtām

Lielākajai daļai sarautu attiecību pietrūka atklātas komunikācijas. Atklāta komunikācija ir spēja godīgi izteikt savas domas un sajūtas, vienlaikus cienot otru cilvēku. Psihologs Māršals Rozenbergs (Marshall Rosenberg) to sauc par “nevardarbīgo komunikāciju” (iesaku izlasīt viņa grāmatu, lai uzzinātu vairāk). Kad jūtaties ievainots, dusmīgs, izolēts vai kādās citās emocijās, izsakiet to otram. Pat jūsu partneris nevar lasīt jūsu domas, tāpēc neizdariet šādu pieņēmumu. Atklāta saziņa par savām sajūtām ir stūrakmens godīgām attiecībām, kas balstās uz savstarpējām rūpēm, cieņu un mīlestību.

 

8. Praktizējiet mīlestību pret sevi

Tā ir taisnība: nemīlot sevi tādu, kāds esat, jums būs grūti mīlēt savu partneri bez nosacījumiem. Tā vietā jūs uzliksit viņam bezgalīgas cerības, prasības un uzskatus par to, kādam viņam "vajadzētu" būt un kā viņam "vajadzētu" rīkoties. Praktizējot mīlestību pret sevi un pieņemot visu sevī esošo gaismu un tumsu^[3], jūs padziļināsit garīgo partnerību ar savu mīļoto. Patiesas pārmaiņas nāk no iekšienes, tāpēc, ja vēlaties, lai jūsu attiecības kļūtu bagātākas, jums ir jāpadara bagātākas attiecības ar sevi.

 

Sk. arī Mīlestība pret sevi – fundaments radīšanai.[4]

 

9. Piedodiet pagātnes pāridarījumus

Aizvainojumu un pāridarījumu turēšana prātā ir drošs veids, kā sabojāt jebkuras attiecības. Jo vairāk turēsities pie aizvainojumiem, jo izolētāks un attālinātāks jutīsieties no sava partnera. Ja jums ir tendence turēt prātā aizvainojumus, mēģiniet atbrīvot vietu, lai tos atlaistu un atvērtu savu sirdi^[5] piedošanai. Visticamāk, jums, iespējams, būs atklāti jāpaziņo, ko izjūtat pret savu partneri, cieņpilni un nevardarbīgi, lai mēģinātu salabt.

 

Pat dvēseles radinieku attiecības noveco

Mums ir tendence idealizēt savas attiecības, tostarp dvēseles radinieku attiecības. Bet patiesība ir tāda, ka neatkarīgi no jūsu attiecību veida vai karmiskās vienošanās jūs galu galā piedzīvosit trulumu. Nevienas attiecības nepaliks nemainīgi dinamiskas, lai arī cik maģiskas.

Tā ir prasme – atšķirt dabisku ciklisku trulumu un dziļi neveselīgas attiecības.

Dažreiz mēs nodibinām attiecības, kuru dēļ mēs esam garīgi sastinguši vai ieslodzīti upura, mocekļa, vajātāja, glābēja vai no mīlestības atkarīgā lomās. Ja uzskatāt, ka jums varētu būt problēmas ar toksiskām attiecībām, izlasiet par tām rakstu, lai iegūtu papildu padomus.

 

Pastāstiet man, vai šis raksts palīdzēja? Kā jūs atjaunojāt garīgās partnerattiecības ar savu mīļoto?

 

Krievu valodā tulkojusi Irina Martinova speciāli žurnālam “Reinkarnacioloģija”.

 

Avots: https://lonerwolf.com/spiritual-partnership/

Atjaunots: 2024.03.23.

 

Autors: Aleteija

Par Aleteiju (Aletheia):

Aleteia ir ražīga psihogarīga rakstniece, autore, pedagoģe un pavadone, kuras darbs ir iekustinājis miljoniem cilvēku dzīves visā pasaulē. Viņas kā fundamentālistu reliģiskas vardarbības pārdzīvotājas misija ir palīdzēt citiem atrast mīlestību, spēku un iekšējo gaismu pat vistumšākajās vietās. Viņa ir simtiem populāru rakstu, kā arī daudzu grāmatu un žurnālu autore par mīlestību pret sevi, garīgo atmodu un citām tēmām. [Lasīt vairāk]

 

P.S. Jums ir garīgas attiecības? Vai jums ir savs paņēmiens, kā uzturēt garīgo saikni partnerībā?

 

 

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

 

Pievienots 03.05.2019.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/kak-sozdat-garmonichnye-otnosheniya/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1885-tatjana-beglaka-vai-attiecibas-var-izdzivot-ja-viens-no-partneriem-nav-garigs (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4200-zinatnieki-atklaj-ka-acis-ir-logi-uz-dveseli (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4224-dveseles-tumsas-nakts-gaisa-puse (Tulk. piezīme)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4059-milestiba-pret-sevi-fundaments-radisanai (Tulk. piezīme)

^[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/natalija-ivanova/11-dazadi/2780-natalija-ivanova-bet-tu-piedod-un-atlaid-jeb-milestibas-macibas-dveselei (Tulk. piezīme)

• Žurnāls “Reinkarnacioloģija”

По крайней мере 500 наших генов становятся БОЛЕЕ активными ПОСЛЕ смерти

At Least 500 of Your Genes are MORE Active AFTER Death

Vismaz 500 mūsu gēnu kļūst AKTĪVĀKI PĒC nāves

Kas īstenībā notiek pēc tam, kad mēs nomirstam? Pīters Nobls (Peter A Noble), mikrobiologs no Vašingtonas Universitātes, veica vairākus apbrīnojamus pētījumus par šo tēmu.

Viņš atrada 500 specifisku gēnu, kuri kļūst aktīvāki un dzīvāki pēc fiziskās nāves, sasniedzot savu maksimumu četras dienas pēc tam, kad cilvēks aizgāja no dzīves.

Kā tad nedzīvais pārvēršas “dzīvā mironī (Undead) mūsu ķermeņa iekšienē un kāpēc? Vai, kā rakstīts citā zinātniskā rakstā, “…tā ir mūžīga mīkla, ar kuru saduras bioloģiskos pētījumos: kas notiek ar augsti organizētām struktūrām līdzsvara zaudējuma gadījumā, ka to regulējošās sistēmas negaidīti pārstāj darboties?”

Kaut arī zinātnieki arī agrāk atzīmēja dažus “dzīvus” gēnus mikroorganismu formā, kas saglabā aktivitāti cilvēku ķermeņos pēc aiziešanas no dzīves, Nobls un viņa kolēģi veica vairāk nekā 1000 mirušu ķermeņu sistematizētus novērtējumus.

Komanda izmērīja, kādi no gēniem saglabā funkcionalitāti nesen mirušu peļu un akvārija zivtiņu danio audos, sekojot izmaiņām 4 dienas zivīm un 2 dienas grauzējiem.

Taču vēl aizraujošākas Nobla pētījumos bija tas, ka “dzīvie” gēni, joprojām signalizējot par dzīvības dzirksti mirušajā ķermenī, uzvedas kā mūsu dzimšanas brīdī.

Daudzi no šiem “pēcnāves” gēniem ir noderīgi ārkārtējās situācijās; tie pilda tādus uzdevumus kā iekaisuma stimulēšanu, imūnsistēmas aktivāciju un pretošanos stresam. “Pārsteidz tas, ka pēc nāves aktivizējas attīstības gēni,” saka Nobls.

 

Sk. arī Zinātnieks, kurš pārdzīvoja nāvei-tuvo-pieredzi.[1]

 

Šie gēni parasti palīdz formēt embriju, taču kļūst nevajadzīgi pēc piedzimšanas. Pēc pētnieku domām, viens no iespējamiem izskaidrojumiem, ka tie pēc ķermeņa nāves pamostas, ir tāds, ka nesen mirušu šūnu stāvoklis atgādina embrija šūnu stāvokli.

Oho! Kā jums tas patīk? Kādēļ cilvēks evolucionēja tādā veidā, lai šūnu nosacījumi viņa līķī būtu tādi, it kā tie burtiskā nozīmē taisītos piedzimt no jauna?

Tibetas budismam uz to ir atbilde, tāpat kā daudzām citām kultūrām visā pasaulē, kuras arī pašlaik kā senatnē turpina ticēt, ka mūsu ķermenis – tas ir tikai trauks nemirušam stāvoklim.

Iespējams, šie nedaudz vairāk nekā 500 gēni ir vajadzīgi, lai palīdzētu apzināti pāriet nefiziskā stāvoklī. Tibetas budisti tic, ka apstākļi uzreiz pēc cilvēka nāves jau ir nobrieduši, lai noteiktu viņa nākamo iemiesojumu, vadoties pēc viņa garīgās attīstības darba tikko beigušās dzīves laikā.

 

Sk. arī Kas notiek pēc mūsu pēdējā iemiesojuma.[2]

 

Mēs varam iemiesoties neapzināti, vienkārši karmas (atkārtojošās domas un rīcība) ietekmē ievelkoties dzīvē, kas ļoti līdzīga tai, kura mums tikko bija, vai arī mēs varam iemiesoties apzināti.

Tas nozīmē, ka mūsu ego (mūsu daļa ar raksturu, emocijām, ticējumiem, ar visu to, kas dod mums “sevis” sajūtu) nepāriemiesojas, bet mūsu būtība jeb tas, ko sauc par “Budas dabu”, vienkārši iegūst jaunu formu bez personības iezīmēm, uz kurām mēs agrāk balstījāmies, nosakot, kas tas ir – “es”.

Tibetas budismā – Bon un citās garīgajās tradīcijās – par visaugstāko sasniegumu nāves brīdī tiek uzskatīta varavīkšņainā ķermeņa realizēšana.

Džogčens (Dzogchen) – tas ir dabiskais, sākotnējais jeb dabas dotais, cilvēka stāvoklis, bet džogčena prakse – tas ir kopums no mācībām un meditācijām, kuru mērķis ir varavīkšņainā ķermeņa realizēšana.

Drubvangs Rimpoče (Drubwang Konchok Norbu Rinpoché) to paskaidro tā:

“Trekčo – tas nozīmē nogriezt, atšķelt, pilnīgi salauzīt aptumsumus gabalos, it kā nošņāptu tos ar nazi. Tā notiek, kad iepriekšējā doma jau ir beigusies, bet nākamā vēl nav radusies, un nazis sašķeļ šo domu plūsmu tagadnē.

Bet kāds tur šo nazi vai aizmirst par to, rezultātā rodas atpalikšana. Ja jūs atkal un atkal atšķeļat domas tādā veidā, to plūsma tiek salauzīta gabalos. Tas ir tas pats, kā pārgriezt lūgšanas krelles vairākās vietās un pēc tam tās vairs nevarēs darboties.”

Rimpoče runā par to, ka vajag atlaist fizisko ķermeni un visu, kas saistīts ar mūsu ego. Tad mēs sasniedzam to, ko sauc par “zelta ķermeni” jeb “debesu ķermeni”. Mūs sauc par tiem, kas “lidinās mākoņos”.

 

Sk. arī Ego Nāve: iznīcināšana un apskaidrības pieredze.[3]

 

Bet mēs izjūtam Dieva apzinātības stāvokli, kurā dievišķais nokāpj un transformē garīgo, intelektuālo, mentālo, vitālo un fizisko ķermeni. Šis stāvoklis ir salīdzināms ar fizisku nemirstību jeb visaugstāko pilnību.

Un nav brīnums, ka mums ir vairāki gēni, kas sniedz mājienu, ka mūsu fiziskā forma pilnībā ir spējīga pārvarēt nāvi.

 

2017.11.01

Avots (nav pieejams): https://themindunleashed.com/2017/11/at-least-500-of-your-genes-are-more-active-after-death.html

 

Krievu valodā tulkojusi Irina Martinova speciāli žurnālam “Reinkarnacioloģija”.

 

P.S. Ko jūs domājat par nemirstības gēniem mūsu ķermenī?

 

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

 

Pievienots 10.05.2019.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/priroda-buddy/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4025-neirokirurgs-ebens-aleksandrs-par-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1288-tatjana-beglaka-kas-notiek-pec-musu-pedejas-inkarnacijas (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1307-tatjana-beglaka-ego-nave-iznicinasana-un-apskaidribas-pieredze (Tulk. piezīme)

• Reinkarnacionika

Spiritual Connection & Loneliness: 7 Ways to Feel Kinship

Garīgā saikne un vientulība: 7 veidi, kā sajust radniecību

Ir dienas beigas. Jūs esat pabeigusi visu, ko bijāt iecerējusi. Bet atlikusī vakara daļa izplešas jūsu priekšā kā atklāts un neauglīgs tuksnesis. Iekšienē jūs jūtat tukšumu, un jūsu krūtīs aug nomācošs smagums.

Patiesība ir tāda, ka jūs jūtaties vientuļa. Izolēta. Atšķirta.

 

Varbūt jums trūkst jēgpilnu un bagātinošu sakaru ar citiem. Vai varbūt, lai arī cik smagi jūs censtos, traumas dēļ jūs nekad nejūtaties kontaktā vai pat drošībā ar citiem, un tas padara sakarus šķietami neiespējamus.

Ko jums darīt?

Ja jūs to piedzīvojat, es vēlos, lai jūs vispirms zinātu, ka neesat viens tāds. Galu galā mēs dzīvojam vēstures periodā, kurā vientulība ir tik izplatīta, ka tā ir apzīmēta kā epidēmija (patiesībā Pasaules Veselības organizācija to ir apzīmējusi kā “sabiedrības veselības problēmu” un “globālu veselības risku”).

Man arī ir daudz pieredzes ar vientulības sajūtu manas traumas vēstures dēļ un to, kā tas ir veidojis manu personību. Kā vientuļniece (t.i., augstas pakāpes introverts) pēc būtības es labprātāk pavadu laiku vienatnē un cilvēki parasti mani iztukšo.

Bet, ja jūs esat vientuļnieks vai introverts, piemēram, kā es, vienatnei var būt arī sava ēnas puse, tas ir, vientulības un saiknes trūkuma periodi. Rezultāts ir skumjas, tukšuma sajūta un dažreiz pat eksistenciālas depresijas vai trauksmes sajūta.

Lai gan vientulība patiešām ir sociāla problēma, es jums arī parādīšu, kāpēc tā ir arī – un varbūt galvenokārt – garīga problēma, un es plānoju jūs iepazīstināt galvenokārt ar garīgiem risinājumiem.

 

Saturs

·      Kas ir garīgā saikne? ·      Garīgā atšķirtība un vientulība – kā tās ir saistītas? ·      Garīgā saikne un vientulība: 7 veidi, kā sajust radniecību vientuļiem cilvēkiem o  1. Dodieties uz mežonīgāko vietu, ko varat atrast, un pavadiet tur daudz laika o  2. Atrodiet vai izveidojiet savu garīgo ģimeni un saprotiet, ka jūs nekad neesat īsti viens o  3. Palutiniet sevi ar līdzjūtību un pamodiniet savas Dvēseles spēku o  4. Kontaktējiet ar savu senču mantojumu un no jauna atklājiet savas saknes o  5. Praktizējiet dziļu klausīšanos un saņemšanu, lai pamodinātu garīgo saikni o  6. Mīliet lasīt grāmatas, jo tās var būt draugi, sabiedrotie un garīgie ceļveži o  7. Atzīstiet, ka garīgajai saiknei nav jābūt atkarīgai no citiem, jo viņi nevar aizpildīt šo tukšumu

 

Kas ir garīgā saikne?

Garīgā saikne ir dziļas tuvības un radniecības sajūta, ko mēs jūtam ar savu dziļāko būtību, citiem, dabu un dzīvi kopumā. Kad mēs jūtamies garīgi saistīti, mūsu sirdis ir atvērtas, pilnas un vienotībā ar dzīves skaistumu, brīnumu un burvību.

Garīgā saikne ir dziļāka nekā tikai fiziska, garīga vai pat emocionāla saikne, jo mēs jūtam veselumu un dažreiz pat vienotību, kas pārsniedz valodu. Citiem vārdiem sakot, mēs atrodam savu vietu lietu shēmā.

 

Garīgā atšķirtība un vientulība – kā tās ir saistītas?

Vienkārši sakot, garīgā atšķirtība mūsu sabiedrībā ir pēc noklusējuma.

Visam, kam ir tendence notrulināt, nomākt vai galīgi sastindzināt mūsu iekšējo būtību, ir potenciāls radīt garīgu atšķirtību… un tas ir gandrīz viss.

Labi, varbūt ne viss. Bet paskatieties uz šīm "normām" sabiedrībā:

• Darbaholisms
• Pārtēriņš un pārmērīgs patēriņš
• Mūsu prātu barošana ar nevēlamu informāciju (padomājiet par sociālajiem medijiem)
• Liela daudzuma stimulantu vai depresantu iepildīšana mūsu sistēmās, lai mēs varētu pārdzīvot dienu
• Vardarbīgu vai atkarību izraisošu filmu, spēļu, TV šovu u.c. skatīšanās, spēlēšana vai klausīšanās.

 

Tāda, lūk, aina.

Un es neuzskaitīju nevienu no iepriekšminētajām lietām, lai kādu kauninātu. Lielākā daļa no mums iesaistās vismaz vienā vai divās no šīm darbībām, arī es.

Pārpludinot mūsu prātus un nervu sistēmas ar pārmērīgu stimulāciju no materiālās pasaules, mēs kļūstam nomocījušies, pārpildīti un mums trūkst vietas, lai justos iekšēji savākti.

Tad pienāk dvēseles zaudējuma (Soul Loss) sajūta, it kā kaut kā mūsos būtiski trūkst vai ir pazudis. Soul Loss nav burtiski dvēseles zaudēšana; tas nozīmē zaudēt saikni ar savu Dvēseli, savu vitālo visdziļāko būtību.

Hroniska vientulības/vienatnes sajūta ir viens no lielākajiem Soul Loss simptomiem, kā arī vārgums, depresija, trauksme, eksistenciāla krīze un hronisks nogurums.

 

Garīgā saikne un vientulība: 7 veidi, kā sajust radniecību vientuļiem cilvēkiem

Vientulība var skart ikvienu neatkarīgi no tā, vai viņš ir attiecībās vai ir vientuļš, un tā notiek visu vecumu, dzimumu, tautību un uzskatu sistēmās.

Tāpēc nedomājiet, ka vientuļi ir tikai ekscentriski vientuļnieki. Patiesībā šie cilvēki bieži ir vislaimīgākie, jo viņi iet pret spalvu un savu ceļu veic vientuļa vilka stilā!

Pat tad, ja jums patīk vienatne, joprojām ir iespējams justies vientuļam un alkt pēc garīgākas saiknes – tā nav tikai dīvaina vēlme, bet arī dziļa dvēseles vajadzība.

Ja meklējat ikdienas risinājumus kontaktu atrašanai, piemēram, pievienoties skriešanas klubam vai atrast brīvprātīgo grupu, labāk ir lūkoties pēc cita raksta. Tālāk sniegtie ieteikumi ir paredzēti tiem, kas vēlas garīgu saikni, un tie ir balstīti uz manu tiešo pieredzi par to, kas patiesībā darbojas:

 

1. Dodieties uz mežonīgāko vietu, ko varat atrast, un pavadiet tur daudz laika

Pat ja mežonīgākā vieta, ko varat atrast, ir jūsu pagalms vai iekšpagalms, kas ir pilns ar augiem podos, pavadiet tik daudz laika, cik vien iespējams, tuvu dabai.

Ja esat tāds pasīvs cilvēks kā es, vienkārši sēdiet, atslābinieties, skatieties un izbaudiet. Vērojiet mākoņus, kas pa debesīm nāk un iet, klausieties putnus, vērojiet skudras uz zemes un sajūtiet vēju uz savas ādas. Tas viss palīdzēs jums sajust garīgāku saikni.

Ja esat aktīvs cilvēks un jūtat vajadzību kaut ko "darīt", mēģiniet staigāt, doties pārgājienos, kāpt kokos vai strādāt dārzā. Lieciet savam ķermenim kustēties un rokām kļūt netīrām. Šīs vienkāršās darbības izskalos jūsu vientulības un pašpārliecības sistēmu un atgādinās, ka esat daļa no lielākas ekosistēmas.

Pierodiet pavadīt daudz laika mežonīgākajās vietās, ko varat atrast, – tas dziedina dvēseli un nomierina nervu sistēmu.

 

2. Atrodiet vai izveidojiet savu garīgo ģimeni un saprotiet, ka jūs nekad neesat īsti viens

Ja jūs interesē pieeja tam no tīri racionālas vai psiholoģiskas puses, jūsu garīgā ģimene ir dažādi jūsu psihes aspekti, kas veido to, kas jūs esat.

Piemēram, jūs varētu vēlēties izveidot garīgu ģimeni, kas sastāv no jūsu Iekšējā Viedā Es, jūsu Aizstāvja, jūsu Iekšējā Bērna, jūsu Mākslinieka, jūsu Padomdevēja un tā tālāk. Būtībā tas, ko es šeit aprakstu, ir arhetipi jeb psiholoģiskās daļas (skatiet “Iekšējās ģimenes sistēmas” (IFS)). Un visas šīs daļas varat aicināt atbalstīt un vadīt jūs kā daļu no jūsu garīgās ģimenes, vai kā vēlaties to saukt.

Ja esat atvērts iespējai, ka pastāv nefiziskas būtnes vai jums ir bijusi tieša pieredze ar tām, garīgo ģimeni var veidot:

• Senči (mīļotie mirušie no jūsu senču līnijas)
• Dievi vai dievietes (piemēram, Artemīda, Dionīss, Ganeša, Tots utt.)
• Garīgie skolotāji (piemēram, Buda, Jēzus, Krišna, Tāra)
• Gaismas būtnes (pazīstamas arī kā sargeņģeļi)
• Pavadoņi – garīgie dzīvnieki un augi (dabas primārie un aizsargājošie spēki)

 

Viena no skaistākajām un spēcīgākajām lietām savas garīgās ģimenes atrašanā vai veidošanā ir tā, ka pat tad, kad esat viens, jūs nekad neesat gluži viens. Jūs saprotat, ka jebkurā laikā, dienā vai naktī, varat izsaukt šos pavadoņus, lai saņemtu atbalstu un norādījumus.

Sinhroniskums jeb jēgpilnas sakritības (piemēram, atkārtotu skaitļu vai vārdu redzēšana) ir viens no apbrīnojamākajiem garīgās ģimenes un dvēseles vadības veidiem.

Ja vēlaties palīdzību savas garīgās ģimenes pamatu veidošanā, es varu jums palīdzēt noteikt jūsu pašreizējo pavadoni-dzīvnieku manos garīgo dzīvnieku lasījumos – noteikti pārbaudiet tos, pirms tie atkal tiek slēgti. Es vēlētos jūs savienot ar jūsu sabiedroto dzīvnieku!

 

3. Palutiniet sevi ar līdzjūtību un pamodiniet savas Dvēseles spēku

Esmu to teikusi iepriekš un teikšu vēlreiz: jūsu sirds ir durvis uz jūsu Dvēseli. Ātrākais veids, kā aktivizēt savas Dvēseles enerģiju, visdziļākās gudrības un spožāko būtību, ir mīlestība un līdzjūtība.

Kā jūs praktizējat mīlestību un līdzjūtību? Ir daži paņēmieni, piemēram, izmantojot vienkāršus laipnības aktus, metta-meditāciju (metta – tulkojumā no Pāli valodas – Mīlošā Labestība, Draudzīgums – tulk. piez.), mācoties piedot un atlaist, kā arī strādājot pie sirds čakras dziedināšanas.

Bet vislabākā vieta, no kuras sākt, manuprāt, ir līdzjūtības pret sevi un mīlestības pret sevi prakse. Kad jūs spējat izkopt šīs īpašības attiecībā pret sevi, bieži kļūst vieglāk tās izplatīt citiem.

Lai izturētos pret sevi ar līdzjūtību un pamodinātu savas Dvēseles spēku, kas palīdzēs sajust dziļu garīgu saikni, es aicinu jūs pierast rakstīt Mīlestības-Pret-Sevi Žurnālu.

Žurnāla rakstīšana, īpaši vadīta žurnāla rakstīšana, ir viens no vienkāršākajiem un visefektīvākajiem veidiem, kā iemācīties izprast sevi, pat neglītākās daļas, un draudzēties ar sevi.

Mantras un afirmācijas, ko jūs atkārtojat visas dienas garumā rituālā un garīgā veidā, arī ir spēcīgs paņēmiens, lai attīstītu lielāku mīlestību pret sevi un līdzjūtību un līdz ar to arī garīgo saikni.

 

4. Kontaktējiet ar savu senču mantojumu un no jauna atklājiet savas saknes

Atklāti sakot, daudzi no mums mūsdienās jūtas kā pirdieni vējā (farts in the wind), jo esam pilnībā atslēgti no mūsu senču mantojuma, mūsu pirmatnējām saknēm.

Vai jūs vēlaties atklāt mazliet vairāk savas senču gudrības? Iespējams, ka, veicot vienkāršu izpēti, jūs varētu atklāt mācības, garīgas prakses un pat tradīcijas, kuras jūs varētu pieņemt savā dzīvē. Un tas savukārt var palīdzēt sajust garīgāku saikni.

Šī garīgā saikne rodas, apzinoties, ka esat daļa no kaut kā lielāka: tautas, kultūras, pat ciltsraksta, kas ved ārpus jūsu mazā egoistiskā Es un palīdz redzēt plašāku ainu.

Protams, ne visiem ir privilēģija atklāt savu senču mantojumu pārvietošanas, kara un cita veida vardarbības vai traumu dēļ, kas ir pārtraukušas saikni ar šīm zināšanām.

Bet, ja jums ir kādas zināšanas par saviem senčiem, esiet pētnieks un dodieties meklēt! Pateicoties šai praksei, esmu atklājusi dažas aizraujošas ķeltu gudrības no savas dzimtas.

 

5. Praktizējiet dziļu klausīšanos un saņemšanu, lai pamodinātu garīgo saikni

Dziļa klausīšanās ir tas, ko es klasificēju kā jebkuru meditatīvu vai kontemplatīvu praksi.

Dziļa saņemšana ir tas, ko es klasificēju kā jebkuru pateicības praksi, kas var notikt, izsakot pateicības lūgšanas vai vienkārši izveidojot pateicības rituālu katru dienu.

Dzen meistars Thiķ Ņat Haņs (Thich Nhat Hanh) dziļas klausīšanās un saņemšanas praksi sauc par “dziļu skatīšanos” – un tieši tas palīdz pamodināt dziļas garīgās saiknes sajūtu. Viņš raksta:

“Ja jūs dziļi ieskatīsities savā plaukstā, jūs redzēsit savus vecākus un visas savu senču paaudzes. Viņi visi ir dzīvi šajā brīdī. Katrs no viņiem atrodas jūsu ķermenī. Jūs esat katra šī cilvēkiem turpinājums.”

Mūsu straujajā pasaulē mums ir jārada apzināta telpa, lai palēninātu, apturētu un praktizētu dziļu klausīšanos un saņemšanu. Tas ir ļoti svarīgi ne tikai mūsu mentālajai veselībai, bet arī mūsu garīgajai labklājībai un savienojuma sajūtai.

Vai jūsu vientulības un izolācijas sajūta ir saistīta ar to, ka pārvietojaties pārāk ātri?

Varbūt jūs savu dzīvi esat tik daudz stimulējis, ka nav vietas, kur elpot, patiesi redzēt dziļumā.

Telpas radīšana un nodomātu tukšuma periodu atvēlēšana var palīdzēt jums atkal atrast garīgo saikni. Galu galā mums vajag gan jiņ, gan jaņ – dzīvē vajag pilnību un tukšumu. To sauc par līdzsvaru.

Atvēliet laiku, lai meditētu. Apdomātu. Ietu iekšienē. Saņemtu dzīves svētības ar prieku. Būtu pateicīgi. Lai virzītos lēnām. Aptvertu telpu. Lai atzītu, ka mazāk nozīmē vairāk.

 

6. Mīliet lasīt grāmatas, jo tās var būt draugi, sabiedrotie un garīgie ceļveži

Nesen atkal esmu iemīlējusies lasīšanas spēkā kā pretlīdzeklī, lai attīrītu savas smadzenes no virspusēji pārdomātajām regurgitācijām sociālajos medijos.

Viena grāmata satur simtiem, ja ne tūkstošiem stundu pārdomām, apsvēršanai, sirdij un dvēselei. Viens teikums grāmatā var ne tikai radīt spilgtas epifānijas, bet arī palikt ar jums uz visu mūžu.

Kad pēdējo reizi atradāt grāmatu kā draugu? Man ir vienalga, kāda veida grāmatas uzrunā jūsu dvēseli, – varbūt jums patīk fantastika, dzeja vai izklaidējoša klasika. Svarīgi ir tikai tas, ka jūs jūtaties garīgi pabarots no grāmatas.

Man ir daži dvēseli barojoši grāmatu ieteikumi: John O'Donohue “Skaistums: Neredzamais apskāviens (Beauty: The Invisible Embrace)”, Halīls Džibrāns (Kahlil Gibran) “Pravietis (The Prophet)” un Džonatans Stārs (Jonathan Star) “Daodedzjin (The Tao Te Ching)”.

Ja jūtaties kā veca dvēsele, jūs varat just garīgu apstiprinājumu manā grāmatā “Vecās dvēseles: mūsu pasaules viedie un mistiķi (Old Souls: The Sages and Mystics of Our World)”, un, ja jūs interesē garīgās atmodas tēma, jums var patikt mūsu grāmata “Garīgās atmodas process (The Spiritual Awakening Process)”.

 

7. Atzīstiet, ka garīgajai saiknei nav jābūt atkarīgai no citiem, jo viņi nevar aizpildīt šo tukšumu

Kad jūs daudz meklējat dvēseles, jūs saprotat, ka cilvēki dzīvē nāk un iet. Attiecības mainās un attīstās. Arī uzskatu sistēmas svārstās un mainās. Bet viena saikne, kas jums ir vienmēr, ir ar sevi un savu Dvēseli.

Liela nozīme ir tam, kā jūs izturaties pret sevi, cik saistīts jūs jūtaties ar savu sirdi un līdz ar to arī ar dzīvi kopumā.

Ja jums trūkst saiknes ar savu gaišo sirdi, jūs centīsities to piepildīt ar lietām, cilvēkiem un pieredzi, domājot, ka tie aizpildīs tukšumu. Bet viņi to nedarīs un nevar. Nav arī godīgi uzlikt šo slogu viņiem.

Tāpēc, lūdzu, atzīstiet, ka garīgā saikne nāk no iekšienes. Jā, atbalstošas kopienas vai draudzības meklēšana var būt brīnišķīgs spogulis un noderīgs jūsu emocionālajai labklājībai. Bet vissvarīgākā īpašība ir garīgās attiecības, kas jums ir pirmām kārtām ar sevi.

 

✵ Ja vēlaties pastāvīgu atbalstu, meklējot dziļākas garīgās saiknes sajūtu ar sevi, strādājot cauri ēnām, kas aizēno jūsu iekšējo gaismu, iesaku pievienoties mūsu Ēnas un Gaismas kopībai (Shadow & Light Membership). Tas var būt brīnišķīgs veids, kā veidot garīgu saikni ar savu Es.

***

Es ceru, ka šajā rakstā sniegtie norādījumi ir palīdzējuši jums atgādināt, ka jūs neesat viens, kas jūtas vientuļš un ir daudz iespēju izkopt garīgāku saikni.

Pastāstiet man, ko jums nozīmē garīgā saikne? Kā jūs plānojat to vairāk izkopt savā dzīvē? Ja jums ir vēl kaut kas, ar ko dalīties, es labprāt dzirdētu to no jums komentāros!

 

Autors: Aleteija

Par Aleteiju (Aletheia):

Aleteia ir ražīga psihogarīga rakstniece, autore, pedagoģe un pavadone, kuras darbs ir iekustinājis miljoniem cilvēku dzīves visā pasaulē. Viņas kā fundamentālistu reliģiskas vardarbības pārdzīvotājas misija ir palīdzēt citiem atrast mīlestību, spēku un iekšējo gaismu pat vistumšākajās vietās. Viņa ir simtiem populāru rakstu, kā arī daudzu grāmatu un žurnālu autore par mīlestību pret sevi, garīgo atmodu un citām tēmām. [Lasīt vairāk]

 

 Pirmo reizi publicēts aptuveni 2018. gadā.

Atjaunots: 2024.03.16.

https://lonerwolf.com/spiritual-connection/

Tulkoja Jānis Oppe